Pēc aukstā janvāra daudzi rīdzinieki saņem ievērojami lielākus rēķinus par apkuri un elektrību. Rīgas pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties mājokļa pabalstam, lai atvieglotu šo finanšu slogu.
Tomēr ir svarīgi saprast, ka šis atbalsts nepienākas visiem automātiski, bet tiek piešķirts pēc noteiktiem kritērijiem. Lai saņemtu palīdzību, katras mājsaimniecības materiālā situācija tiek izvērtēta individuāli.
Kas tieši ir mājokļa pabalsts
Mājokļa pabalsts ir paredzēts, lai palīdzētu segt tos izdevumus, kas saistīti ar dzīvesvietas uzturēšanu. Tas neattiecas tikai uz apkuri vien. Pabalstu var izmantot, lai samaksātu par īri, mājas apsaimniekošanu, ūdeni, kanalizāciju un atkritumu izvešanu. Tāpat šis atbalsts palīdz norēķināties par elektroenerģiju, dabasgāzi un pat tādiem mūsdienās būtiskiem pakalpojumiem kā internets un televīzija.
Pašvaldība šo palīdzību piešķir tikai tām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuru ienākumi nesasniedz noteiktu līmeni. Pirms pieņemt lēmumu par pabalsta piešķiršanu, Sociālais dienests rūpīgi pārbauda vairākas lietas. Tiek skatīti ne tikai ikmēneša ienākumi, bet arī uzkrājumi bankas kontos, kā arī kustamais un nekustamais īpašums, kas pieder mājokļa iemītniekiem.
Kā pieteikties palīdzībai
Lai dienests varētu izvērtēt situāciju, iedzīvotājiem ir jāsagatavo dokumenti. Galvenais ir uzrādīt ienākumus apliecinošus izrakstus par pēdējiem trim pilniem mēnešiem. Tas jādara visiem mājsaimniecībā deklarētajiem cilvēkiem. Tikai pēc visu iesniegto datu pārbaudes tiek pieņemts gala lēmums, vai pabalsts tiks piešķirts un kādā apmērā.
Atvieglojumi par kavētiem maksājumiem
Saprotot, ka ziema ir bijusi barga un rēķini auguši strauji, uzņēmumi “Rīgas siltums” un “Rīgas ūdens” ir nākuši pretī saviem klientiem. No šī gada 1. janvāra līdz pat maija beigām “Rīgas siltums” neaprēķinās līgumsodus, ja maksājums par siltumu būs nedaudz nokavēts. Šis atvieglojums attiecas uz rēķiniem par periodu no pagājušā gada decembra līdz šī gada aprīlim.
Līdzīgu lēmumu pieņēmis arī uzņēmums “Rīgas ūdens”. Viņi ir apturējuši kavējuma naudas aprēķināšanu līdz 30. aprīlim. Tas ir būtisks atbalsts gan tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, gan privātmāju īpašniekiem, ļaujot pakāpeniski sakārtot savas finanses bez papildu soda sankcijām.
Kāpēc elektrības rēķini janvārī bija tik lieli
Daudzi iedzīvotāji februārī piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, ieraugot janvāra elektrības rēķinus. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar stāstiem par maksājumiem, kas ir gandrīz dubultojušies. Dažiem ierasto 70 eiro vietā jāmaksā teju 150 eiro, bet citiem pieaugums bijis vēl lielāks.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, janvārī elektrības cena biržā pieauga par vairāk nekā 80%, salīdzinot ar decembri. To veicināja lielais aukstums visā Baltijā, kā dēļ strauji pieauga pieprasījums pēc enerģijas. Kad pieprasījums ir tik liels, tirgū nākas izmantot dārgākus ražošanas avotus, kas tiešā veidā ietekmē gala cenu. Otrkārt, no šī gada sākuma daļai iedzīvotāju pieauga maksa par jaudas uzturēšanu, jo beidzās valsts noteiktais atbalsts “Sadales tīkla” tarifiem.
Lasi vēl: Ierastās vasaras kārtība mainās: karstuma vilnis šogad ieradīsies tad, kad to vismazāk gaidīsim
Patēriņa ietekme uz galīgo summu
Lai gan lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību izmanto fiksētas cenas līgumus un biržas svārstības tos tieši neskar, rēķini tomēr ir auguši. Speciālisti skaidro, ka galvenais vaininieks šeit ir patēriņš. Aukstajā laikā cilvēki daudz vairāk elektrības izmantoja telpu papildu sildīšanai. Dati rāda, ka šī gada janvārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija par 14% lielāks nekā gadu iepriekš. Pat ja maksa par vienu kilovatstundu līgumā nav mainījusies, kopējā summa pieaug, jo ierīces ir strādājušas daudz intensīvāk.
